Le site officiel de l'Assurance Maladie. Actualités – Droits et Démarches – Remboursements – Prestations et aides – Santé – Offres de prévention

Brauciens uz Franciju, vēl jo vairāk uz tās burvīgo galvaspilsētu Parīzi, ir daudzu sapnis. Lai gan liela daļa šīs valsts iedzīvotāju runā arī angliski, pat neliels mēģinājums runāt franču valodā a…

YouTube video by Balam311

Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski _multilingvisms_[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud. Mēs, latvieši sakām «dzimtā valoda» _,_ svētkos dziedam _Līvu_ dziesmu ar rumāņu dzejnieka Grigore Vieru vārdiem _Dzimtā valoda_ un bieži sadzīvē kā pašsaprotamu uztveram to, ka tā cilvēkam ir viena. Mātes, ģimenes, dzimtas valoda. Poētiska un politiska izpratne, kas dažreiz būs viens un tas pats. Sociolingvistikas zinātnē lieto terminu «pirmā valoda» _._ Pirmā ne obligāti būs mātes, tēva vai etniskā mantojuma valoda. Pirmā valoda ir tā, ar ko bērns ir saskarsmē saziņā valodas apguves sākumā vai kritiskajā periodā valodas attīstībā – mūsu fundamentālie sociolingvistikas akadēmiķi Ina Druviete un Māris Baltiņš uzsver – ja bērns šos dzīves gadus atrodas saskarē ar vairākām valodām, tās visas ir viņa pirmās; «pirmās valodas» var būt divas vai vēl vairākas[2]. Tie ir dabas likumi[3]. Atbilstoši ģeneratīvajai gramatikas teorijai valoda ir iedzimta spēja, valodas apguves mehānisms ir dabas noteikts lingvistisku universāliju kopums. Ceturtdaļgadsimtu plaši pētīti ir gēni, kas determinē runas un valodas esību, sākot ar igauņu-zviedru paleoģenētiķa Svantes Pēbo slaveno dakšgalvas proteīnu P2[4], kāds bija jau neandertāliešiem[5] un ar ko putni dzied, sikspārņi eholotē un cilvēki runā. Kanādas pētnieku Vaildera Penfīlda un Lamāra Robertsa kritiskā perioda teorija ir aprobēta vismaz 65 gadus[6]. Zinātniskā diskusija par kritiskā perioda robežām turpinās arī šogad, parasti min pirmos 3 – 6 gadus (nepārsniedzot 12)[7]. Tajā valodas centri nostiprinās kreisajā puslodē smadzeņu lateralizācijas laikā; zinātnieki Druviete un Baltiņš akcentē, ka «pirmās valodas» gadījumā netulko vārdus no vienas valodas otrā, kā tas notiek «otrās valodas» mācīšanās laikā, bet «vienlaikus aizpilda nišas smadzenēs ar strukturētu abu valodu materiālu[8].» «Otrās valodas» ir visas pārējās. Uzreiz jāapliecina, ka šim pierādījums esmu arī es pati. Vairākas «pirmās valodas» _,_ kas ir valodnieku teorija, ir arī manas dzīves fakts. Kad vecāki mani pirmoreiz nodeva bērnudārzā, viņi pat nezināja, ka kognitīvo spēju dēļ jau perfekti protu arī latviešu valodu un, ja gribu, varu lasīt un runāt ļoti plašu vārdu krājumu. Vienlaikus esam mantojuši normatīvo bāzi, kurā ir dzimtās valodas termins. Valsts valodas likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un likums _Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju_ – visi ietver normas, kas regulē «dzimto valodu». Visos minētajos likumos likumdevējs to lieto tikai saistībā ar jēdzienu «mazākumtautība». Piemēram, Valsts valodas likuma 1. panta 4. punktā nospraustais likuma mērķis ir «nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu», Vispārējās izglītības likuma 43. panta otrā daļa atļauj iekļaut skolā ārpus standarta esošus mācību priekšmetus, «tai skaitā mazākumtautību dzimto valodu» _,_ Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa deklarē, ka «pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši izglītības likumam». Līdz ar to šāds, uz mazākumtautībām balstīts un neskaidrs dzimtās valodas juridiskais jēdziens klejo pa spēkā esošajiem Latvijas tiesību aktiem, sākot ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām», kuri prezumē, ka pirmsskolas pedagoga uzdevums ir veicināt dzimtās valodas izpratni, beidzot ar noteikumiem Nr. 673 «Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi», kuru 5.11.1. apakšpunkts definē dzimto valodu kā kriminālistiskā raksturojuma daļu, kas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir jāiekļauj Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā. Tālāk tas migrē uz citiem tiesību aktiem, no kā interesanti ir valsts amatu konkursu sludinājumi, kuri paredz valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda. Nav ziņu, kādā valsts reģistrā dzimtā valoda ir reģistrēta, ja vien cilvēks nav aizturēts, apcietināts vai notiesāts, un tāpēc iekļauts minētajā kriminālistiskā raksturojuma reģistrā. Arī tur neviens īsti nepaskaidro, uz kāda pamata paredzēts juridiski noteikt personas dzimto valodu. Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 11. punktu reģistrā iekļauj tikai tautību, turklāt šā panta sestā daļa paredz to, ka tautību iekļauj ar nosacījumu, ka tā izriet no personu apliecinoša dokumenta, civilstāvokļa akta, tiesas sprieduma, bet, ja neizriet, iekļauj atbilstoši vecāku vai vecvecāku tautības ierakstam reģistrā, personas dokumentā vai civilstāvokļa aktā. Pants paredz, ka tautību var neizvēlēties vai atzīt par nezināmu, ja tās nav divu paaudžu robežās. Tātad valstij reģistra par dzimto valodu nav, tiesību sistēma mums tā nav izveidota. The post Dzimtās valodas dienā – apdraudēto valodu aizsardzība appeared first on IR.lv.